Pēc piecu gadu intensīva arhitektu, mākslinieku, inženieru un citu tehnisko meistaru darba Rīgas Domā sestdien, 13. janvārī, atklāts pasaules baznīcu arhitektūrā vēl nebijis mākslas darbs – unikāla vitrāža “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta vienam no Latvijas brīvvalsts vēstures nozīmīgākajiem notikumiem – barikāžu laikam.

1991. gadā Latvija, uzsākot nevardarbīgu pretošanās kustību, atguva savu neatkarību. Viena no nozīmīgākajām pretošanās vietām bija Doma laukums, kur tieši 13. janvārī iedzīvotāji sāka veidot barikādes, kurt ugunskurus un sargāt savu parlamentu. Biedrības "Ascendum" un Rīgas Doma 2012. gadā aizsāktā kustība “Mans Doms” pirms pieciem gadiem izsludināja konkursu, kurā ikviens iedzīvotājs varēja iesniegt savu ideju jaunajai Doma vitrāžai, kas būtu veltīta šīm barikādēm – vienam no nozīmīgākajiem notikumiem mūsu brīvvalsts vēsturē. Konkursā pārliecinoši uzvarēja jaunā latviešu arhitekta Kriša Zilgalvja un mākslinieka Dzintara Zilgalvja koncepcija "Ar degsmi par brīvu Latviju", kas bija inovatīva un svaiga savā idejā, paredzot Marijas kapelas loga ailu aizpildīt ar vitrāžu, kas vienlaikus būtu arī mākslinieciski augstvērtīga stikla skulptūra.

Jaunā stikla skulptūra "Ar degsmi par brīvu Latviju", kas jau šobrīd ievietota Marijas kapelas logā un apskatāma ikvienam dievnama apmeklētājam un garāmgājējam, veidota kā piemiņas zīme tautas neapdzēšamajai degsmei par brīvu Latviju. Vitrāža ir unikāls notikums pasaules baznīcu arhitektūrā – tas ir 4,6 m viena lējuma stikls, kāds līdz šim nekad vēl nav radīts, turklāt tā vienlaikus ir skatāma no abām pusēm, ir trīsdimensionāla, kā arī vitrāžas vizuālais baudījums mainās atkarībā no saules atrašanās vietas un spilgtuma.

Viens no vitrāžas autoriem, mākslinieks Krišs Zilgalvis stāsta par darba māksliniecisko koncepciju: “Katrai loga daļai piešķirta īpaša nozīme un simbolisms, un kopā tās veido vienotu kompozīciju. Kompozīcijas pamatā ir Liesma. Tajā iestrādāti dzīvu koku mizu nospiedumi no Latvijas vēsturisko novadu liepām un ozoliem, kas simbolizē sievišķo un vīrišķo spēku latviešu folklorā. Četri lielie logi simbolizē arī Latvijas vēsturiskos novadus, savukārt četri mazie logi atgādina par pirmo un atgūto neatkarību, kā arī Lieldienām un Ziemassvētkiem. Pāri visam ir lode, kas simbolizē pilnību un uz kuru tiecas visa pārējā vitrāžas kompozīcija. To papildina 32 slīpēti stikla daudzskaldņi."

Līdzekļus vitrāžas izveidei ziedoja gan Latvijas tauta, gan uzņēmumi. "Šī ir dāvana gan tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kas pirms 27 gadiem izcīnīja Latvijas neatkarību un deva iespēju mūsu paaudzei uzaugt brīvā valstī, gan arī ikvienam, kam šodien rūp sava valsts. Tā ir dāvana, kas vienmēr atgādinās, cik daudz mēs spējam paveikt, ja esam vienoti. To pierāda fakts, ka vitrāža, tāpat, kā viens no Latvijas nozīmīgākajiem simboliem – Brīvības piemineklis – tapusi par tautas ziedojumiem," stāsta biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce.

Pēc piecu gadu darba vitrāža ir ielikta, un 13. janvārī to iesvētīja Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš. "Iecere par šādu vitrāžu radās, apzinoties, ka baznīca ir kaut kas dzīvs, nevis sastindzis. Baznīca līdz ar cilvēkiem pieredz vēsturi un tās līkločus, un arī barikāžu notikumi, atmoda ir ļoti saistīti ar cilvēku ticību – ticību brīvībai un tam, ka Dievs to var dot. Sagaidīt palīdzību no Dieva – tas ir mūsu tautas ticības dzīves notikums," stāsta Godiņš.

Vitrāžas autori ir Krišs un Dzintars Zilgalvji, savukārt vitrāžas pasūtītāji – biedrība “Ascendum” un Doma baznīca. Būvprojekta autori ir SIA “JR Elements”, Juris Rotčenkovs un Zane Deruma, izgatavotājs: Anda Munkevica un SIA “AM Studio”, vitrāžas ievietotājs: SIA “RE&RE”

Šeit iespējams apskatīt fotogrāfa Rinalda Zelta no vitrāžas atklāšanas, savukārt šeit - fotogrāfa Kaspara Filipa Dobrovoļska atskatu uz notikumu.